Elzas Rudenājas un Vladislava Urtāna kolekcija Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā parāda, cik daudz aizrautīgi un izdomas bagāti cilvēki, darbojoties sistēmas ietvaros, varēja izdarīt vietējās un nacionālās kultūras saglabāšanā arī nelabvēlīgos politiskos apstākļos.
Kolekcija sāka veidoties līdz art muzeja izveidošanu 1944. gadā, bet visaktīvāk kopš piecdesmitajiem gadiem. Tā sastāv galvenokārt no dokumentiem un fotogrāfijām, kas atspoguļo muzeja darbu, kā arī tā daudzveidīgo izglītojošo darbību, kas aptvēra gan izstāžu un izglītojošo lekciju popularizēšanu, gan arī Madonas rajona skolēnu iesaistīšanu muzeja darbā un vietējās vēstures pētniecībā piecdesmitajos gados. Kolekcijas artefakti - dokumenti, vēstules, atmiņas, liecina par muzeja direktores E. Rudenājas sekmīgajiem centieniem atvairīt uzbrukumus kā paša muzeja eksistencei, kas notika no 1940. līdz 1960. gadiem, tā arī par tā darbinieku pūlēm saglabāt pagātnes liecības. Vladislava Urtāna darbību muzejā 1950.-1958. gadā atspoguļojošie artefakti parāda viņa darbības divas puses. Viens bija saistīta ar oficiāli muzejam uzlikto pienākumu pildīšanu, piemēram, lekciju gatavošanu un lasīšanu par Madonas rajona kolhozu panākumiem. Otra darbības puse bija saistīta ar to, kas viņu patiešām interesēja, ar pagātnes mantojuma saglabāšanu. Novadpētniecības un jaunatnes zināšanu par senatnes pieminekļiem veicināšana bija būtisks E. Rudenājas un V. Urtāna ieguldījums. Kolekcija satur arī Elzas Rudenājas un Vladislava Urtāna atmiņas par muzeja darbu, kas rakstītas astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Elzas Rudenājas atmiņas daļēji ir publicētas periodiskos izdevumos. Daži no artefaktiem ir Vladislava Urtāna dēlu dāvinājums muzejam. Kolekcijas materiāli ir izmantoti piemiņas pasākumu rīkošanai, piemēram, gatavojot izstādi "Elzai Rudenājai - 100" 2011. gadā un izstādi par Vladislavu Urtānu 2016. gadā. Tos ir izmantojuši arī pētnieki un žurnālisti.
Satura apraksts
Kolekciju veido apmēram 1000 dokumenti un fotogrāfijas, kas liecina par Elzas Rudenājas un Vladislava Urtāna centieniem saglabāt Madonas novada kultūras mantojumu. Viņiem nācās rēķināties ar politiskā režīma prasībām un gatavot lekcijas un izstādes par komunisma celtniecības panākumiem, taču viņu galvenās rūpes bija saistītas ar pirmspadomju kultūras mantojuma vākšanu un saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu. Šādas darbības ne vienmēr patika pārlieku centīgiem funkcionāriem vai žurnālistiem. E. Rudenāja un V. Urtāns atklāti neizaicināja padomju režīmu, darbojās tā uzspiestajā ietvarā, paļaujoties uz viņu darbības nozīmi izprotošu liberālu funkcionāru un kultūras personību atbalstu. Taču jāņem vērā, ka padomju režīma laikā Latvijā centieni parādīt nesovjetizētu skatījumu uz pagātni ļoti bieži balansēja uz robežas, aiz kuras varēja tikt izvirzītas apsūdzības nacionālismā. Visu laiku bija jārēķinās ar spriedzi, kas pastāvēja starp novadpētniecības muzeju oficiālo uzdevumu propagandēt padomju sistēmas sasniegumus un to darbinieku apzināšanos, ka viņu misija ir vietējās un nacionālās identitātes saglabāšana. Spēcīgas personības, tādas kā E. Rudenāja un V. Urtāns spēja šo misiju pildīt, neskatoties uz politiskās sistēmas spiedienu.
Urtāns, Vladislavs. 2015. Par ko? 1941.14.VI-1946.4.IX. Rīga: Nordik, 288 pp.;
Viese, Saulcerīte. 1997. "Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu. Ordeņa virsniece Elza Rudenāja". Latvijas Vēstnesis, August 8. Accessed August 29, 2018. http://www.vestnesis.lv/ta/id/44637;
Urtāns, Valdislavs. 1981. Arheoloģijas atmiņu drumslas par dažām ikdienišķām Rudenāju Elzas dienām Madonā. Madona Local History and Art Museum, MNM Z.arh.1309.
Urtāns, Juris, interview by Bleiere, Daina , June 01, 2018. COURAGE Registry Oral History Collection
Zepa, Līvija, interview by Bleiere, Daina , September 04, 2017. COURAGE Registry Oral History Collection
